From šķaud(īt) (“to sneeze”) + -iens.
šķaudiens m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | šķaudiens | šķaudieni |
accusative (akuzatīvs) | šķaudienu | šķaudienus |
genitive (ģenitīvs) | šķaudiena | šķaudienu |
dative (datīvs) | šķaudienam | šķaudieniem |
instrumental (instrumentālis) | šķaudienu | šķaudieniem |
locative (lokatīvs) | šķaudienā | šķaudienos |
vocative (vokatīvs) | šķaudien | šķaudieni |