From Proto-Slavic *bytьje from the verb Proto-Slavic *byti.
бꙑтиѥ • (bytije) n
singular | dual | plural | |
---|---|---|---|
nominative | бꙑтиѥ bytije |
бꙑтии bytii |
бꙑтиꙗ bytija |
genitive | бꙑтиꙗ bytija |
бꙑтию bytiju |
бꙑтии bytii |
dative | бꙑтию bytiju |
бꙑтиема bytiema |
бꙑтиемъ bytiemŭ |
accusative | бꙑтиѥ bytije |
бꙑтии bytii |
бꙑтиꙗ bytija |
instrumental | бꙑтиемь bytiemĭ |
бꙑтиема bytiema |
бꙑтии bytii |
locative | бꙑтии bytii |
бꙑтию bytiju |
бꙑтиихъ bytiixŭ |
vocative | бꙑтиѥ bytije |
бꙑтии bytii |
бꙑтиꙗ bytija |