торжествова́вший • (toržestvovávšij)
masculine | neuter | feminine | plural | ||
---|---|---|---|---|---|
nominative | торжествова́вший toržestvovávšij |
торжествова́вшее toržestvovávšeje |
торжествова́вшая toržestvovávšaja |
торжествова́вшие toržestvovávšije | |
genitive | торжествова́вшего toržestvovávševo |
торжествова́вшей toržestvovávšej |
торжествова́вших toržestvovávšix | ||
dative | торжествова́вшему toržestvovávšemu |
торжествова́вшей toržestvovávšej |
торжествова́вшим toržestvovávšim | ||
accusative | animate | торжествова́вшего toržestvovávševo |
торжествова́вшее toržestvovávšeje |
торжествова́вшую toržestvovávšuju |
торжествова́вших toržestvovávšix |
inanimate | торжествова́вший toržestvovávšij |
торжествова́вшие toržestvovávšije | |||
instrumental | торжествова́вшим toržestvovávšim |
торжествова́вшей, торжествова́вшею toržestvovávšej, toržestvovávšeju |
торжествова́вшими toržestvovávšimi | ||
prepositional | торжествова́вшем toržestvovávšem |
торжествова́вшей toržestvovávšej |
торжествова́вших toržestvovávšix |