Root |
---|
ح ر م (ḥ r m) |
17 terms |
Verbal noun of أَحْرَمَ (ʔaḥrama).
إِحْرَام • (ʔiḥrām) m (plural أَحَارِيم (ʔaḥārīm))
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | إِحْرَام ʔiḥrām |
الْإِحْرَام al-ʔiḥrām |
إِحْرَام ʔiḥrām |
Nominative | إِحْرَامٌ ʔiḥrāmun |
الْإِحْرَامُ al-ʔiḥrāmu |
إِحْرَامُ ʔiḥrāmu |
Accusative | إِحْرَامًا ʔiḥrāman |
الْإِحْرَامَ al-ʔiḥrāma |
إِحْرَامَ ʔiḥrāma |
Genitive | إِحْرَامٍ ʔiḥrāmin |
الْإِحْرَامِ al-ʔiḥrāmi |
إِحْرَامِ ʔiḥrāmi |
Dual | Indefinite | Definite | Construct |
Informal | إِحْرَامَيْن ʔiḥrāmayn |
الْإِحْرَامَيْن al-ʔiḥrāmayn |
إِحْرَامَيْ ʔiḥrāmay |
Nominative | إِحْرَامَانِ ʔiḥrāmāni |
الْإِحْرَامَانِ al-ʔiḥrāmāni |
إِحْرَامَا ʔiḥrāmā |
Accusative | إِحْرَامَيْنِ ʔiḥrāmayni |
الْإِحْرَامَيْنِ al-ʔiḥrāmayni |
إِحْرَامَيْ ʔiḥrāmay |
Genitive | إِحْرَامَيْنِ ʔiḥrāmayni |
الْإِحْرَامَيْنِ al-ʔiḥrāmayni |
إِحْرَامَيْ ʔiḥrāmay |
Plural | basic broken plural diptote | ||
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | أَحَارِيم ʔaḥārīm |
الْأَحَارِيم al-ʔaḥārīm |
أَحَارِيم ʔaḥārīm |
Nominative | أَحَارِيمُ ʔaḥārīmu |
الْأَحَارِيمُ al-ʔaḥārīmu |
أَحَارِيمُ ʔaḥārīmu |
Accusative | أَحَارِيمَ ʔaḥārīma |
الْأَحَارِيمَ al-ʔaḥārīma |
أَحَارِيمَ ʔaḥārīma |
Genitive | أَحَارِيمَ ʔaḥārīma |
الْأَحَارِيمِ al-ʔaḥārīmi |
أَحَارِيمِ ʔaḥārīmi |