From Middle Persian (styl /stēr/), from Ancient Greek στᾰτήρ (statḗr).
إِسْتَار • (ʔistār) m (plural أَسَاتِير (ʔasātīr))
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | إِسْتَار ʔistār |
الْإِسْتَار al-ʔistār |
إِسْتَار ʔistār |
Nominative | إِسْتَارٌ ʔistārun |
الْإِسْتَارُ al-ʔistāru |
إِسْتَارُ ʔistāru |
Accusative | إِسْتَارًا ʔistāran |
الْإِسْتَارَ al-ʔistāra |
إِسْتَارَ ʔistāra |
Genitive | إِسْتَارٍ ʔistārin |
الْإِسْتَارِ al-ʔistāri |
إِسْتَارِ ʔistāri |
Dual | Indefinite | Definite | Construct |
Informal | إِسْتَارَيْن ʔistārayn |
الْإِسْتَارَيْن al-ʔistārayn |
إِسْتَارَيْ ʔistāray |
Nominative | إِسْتَارَانِ ʔistārāni |
الْإِسْتَارَانِ al-ʔistārāni |
إِسْتَارَا ʔistārā |
Accusative | إِسْتَارَيْنِ ʔistārayni |
الْإِسْتَارَيْنِ al-ʔistārayni |
إِسْتَارَيْ ʔistāray |
Genitive | إِسْتَارَيْنِ ʔistārayni |
الْإِسْتَارَيْنِ al-ʔistārayni |
إِسْتَارَيْ ʔistāray |
Plural | basic broken plural diptote | ||
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | أَسَاتِير ʔasātīr |
الْأَسَاتِير al-ʔasātīr |
أَسَاتِير ʔasātīr |
Nominative | أَسَاتِيرُ ʔasātīru |
الْأَسَاتِيرُ al-ʔasātīru |
أَسَاتِيرُ ʔasātīru |
Accusative | أَسَاتِيرَ ʔasātīra |
الْأَسَاتِيرَ al-ʔasātīra |
أَسَاتِيرَ ʔasātīra |
Genitive | أَسَاتِيرَ ʔasātīra |
الْأَسَاتِيرِ al-ʔasātīri |
أَسَاتِيرِ ʔasātīri |