Borrowed from Biblical Hebrew אַבְרָהָם (ʾaḇrāhām).
ஆபிரகாம் • (āpirakām)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | ஆபிரகாம் āpirakām |
- |
vocative | ஆபிரகாமே āpirakāmē |
- |
accusative | ஆபிரகாமை āpirakāmai |
- |
dative | ஆபிரகாமுக்கு āpirakāmukku |
- |
benefactive | ஆபிரகாமுக்காக āpirakāmukkāka |
- |
genitive 1 | ஆபிரகாமுடைய āpirakāmuṭaiya |
- |
genitive 2 | ஆபிரகாமின் āpirakāmiṉ |
- |
locative 1 | ஆபிரகாமில் āpirakāmil |
- |
locative 2 | ஆபிரகாமிடம் āpirakāmiṭam |
- |
sociative 1 | ஆபிரகாமோடு āpirakāmōṭu |
- |
sociative 2 | ஆபிரகாமுடன் āpirakāmuṭaṉ |
- |
instrumental | ஆபிரகாமால் āpirakāmāl |
- |
ablative | ஆபிரகாமிலிருந்து āpirakāmiliruntu |
- |