கிரீன்லாந்து • (kirīṉlāntu)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | கிரீன்லாந்து kirīṉlāntu |
- |
vocative | கிரீன்லாந்தே kirīṉlāntē |
- |
accusative | கிரீன்லாந்தை kirīṉlāntai |
- |
dative | கிரீன்லாந்துக்கு kirīṉlāntukku |
- |
benefactive | கிரீன்லாந்துக்காக kirīṉlāntukkāka |
- |
genitive 1 | கிரீன்லாந்துடைய kirīṉlāntuṭaiya |
- |
genitive 2 | கிரீன்லாந்தின் kirīṉlāntiṉ |
- |
locative 1 | கிரீன்லாந்தில் kirīṉlāntil |
- |
locative 2 | கிரீன்லாந்திடம் kirīṉlāntiṭam |
- |
sociative 1 | கிரீன்லாந்தோடு kirīṉlāntōṭu |
- |
sociative 2 | கிரீன்லாந்துடன் kirīṉlāntuṭaṉ |
- |
instrumental | கிரீன்லாந்தால் kirīṉlāntāl |
- |
ablative | கிரீன்லாந்திலிருந்து kirīṉlāntiliruntu |
- |