From Ephrāimītēs + -icus.
Ephrāimīticus (feminine Ephrāimītica, neuter Ephrāimīticum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | Ephrāimīticus | Ephrāimītica | Ephrāimīticum | Ephrāimīticī | Ephrāimīticae | Ephrāimītica | |
genitive | Ephrāimīticī | Ephrāimīticae | Ephrāimīticī | Ephrāimīticōrum | Ephrāimīticārum | Ephrāimīticōrum | |
dative | Ephrāimīticō | Ephrāimīticae | Ephrāimīticō | Ephrāimīticīs | |||
accusative | Ephrāimīticum | Ephrāimīticam | Ephrāimīticum | Ephrāimīticōs | Ephrāimīticās | Ephrāimītica | |
ablative | Ephrāimīticō | Ephrāimīticā | Ephrāimīticō | Ephrāimīticīs | |||
vocative | Ephrāimītice | Ephrāimītica | Ephrāimīticum | Ephrāimīticī | Ephrāimīticae | Ephrāimītica |