A Celtic name, from Gaulish elu (“gain, prosperity”), from Proto-Celtic *ɸelus, from Proto-Indo-European *pelh₁u- (“many”); and etu- (“terrain, grassland”), which is cognate with Old Irish íath (“grassland, territory”).
Helvētius (feminine Helvētia, neuter Helvētium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | Helvētius | Helvētia | Helvētium | Helvētiī | Helvētiae | Helvētia | |
genitive | Helvētiī | Helvētiae | Helvētiī | Helvētiōrum | Helvētiārum | Helvētiōrum | |
dative | Helvētiō | Helvētiae | Helvētiō | Helvētiīs | |||
accusative | Helvētium | Helvētiam | Helvētium | Helvētiōs | Helvētiās | Helvētia | |
ablative | Helvētiō | Helvētiā | Helvētiō | Helvētiīs | |||
vocative | Helvētie | Helvētia | Helvētium | Helvētiī | Helvētiae | Helvētia |
Helvētius m sg (genitive Helvētiī or Helvētī, feminine Helvētia); second declension
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | masculine | feminine | ||
nominative | Helvētius | Helvētia | Helvētiī | Helvētiae | |
genitive | Helvētiī | Helvētiae | Helvētiōrum | Helvētiārum | |
dative | Helvētiō | Helvētiae | Helvētiīs | Helvētiīs | |
accusative | Helvētium | Helvētiam | Helvētiōs | Helvētiās | |
ablative | Helvētiō | Helvētiā | Helvētiīs | Helvētiīs | |
vocative | Helvētie | Helvētia | Helvētiī | Helvētiae |