From Hispānia.
Hispānus m sg (genitive Hispānī, feminine Hispāna); second declension
Second-declension noun.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | Hispānus | Hispānī |
Genitive | Hispānī | Hispānōrum |
Dative | Hispānō | Hispānīs |
Accusative | Hispānum | Hispānōs |
Ablative | Hispānō | Hispānīs |
Vocative | Hispāne | Hispānī |
Hispānus (feminine Hispāna, neuter Hispānum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | Hispānus | Hispāna | Hispānum | Hispānī | Hispānae | Hispāna | |
Genitive | Hispānī | Hispānae | Hispānī | Hispānōrum | Hispānārum | Hispānōrum | |
Dative | Hispānō | Hispānō | Hispānīs | ||||
Accusative | Hispānum | Hispānam | Hispānum | Hispānōs | Hispānās | Hispāna | |
Ablative | Hispānō | Hispānā | Hispānō | Hispānīs | |||
Vocative | Hispāne | Hispāna | Hispānum | Hispānī | Hispānae | Hispāna |