Borrowed from Ancient Greek Ὁμηρομάστῑξ (Homēromástīx).
Homēromastīx m sg (genitive Homēromastīgis); third declension
Third-declension noun, singular only.
singular | |
---|---|
nominative | Homēromastīx |
genitive | Homēromastīgis |
dative | Homēromastīgī |
accusative | Homēromastīgem Homēromastīga |
ablative | Homēromastīge |
vocative | Homēromastīx |
Homēromastīx m (genitive Homēromastīgis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | Homēromastīx | Homēromastīgēs |
genitive | Homēromastīgis | Homēromastīgum |
dative | Homēromastīgī | Homēromastīgibus |
accusative | Homēromastīgem Homēromastīga |
Homēromastīgēs Homēromastīgas |
ablative | Homēromastīge | Homēromastīgibus |
vocative | Homēromastīx | Homēromastīgēs |