Jūnctīnus (feminine Jūnctīna, neuter Jūnctīnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | Jūnctīnus | Jūnctīna | Jūnctīnum | Jūnctīnī | Jūnctīnae | Jūnctīna | |
genitive | Jūnctīnī | Jūnctīnae | Jūnctīnī | Jūnctīnōrum | Jūnctīnārum | Jūnctīnōrum | |
dative | Jūnctīnō | Jūnctīnae | Jūnctīnō | Jūnctīnīs | |||
accusative | Jūnctīnum | Jūnctīnam | Jūnctīnum | Jūnctīnōs | Jūnctīnās | Jūnctīna | |
ablative | Jūnctīnō | Jūnctīnā | Jūnctīnō | Jūnctīnīs | |||
vocative | Jūnctīne | Jūnctīna | Jūnctīnum | Jūnctīnī | Jūnctīnae | Jūnctīna |
Jūnctīnus m sg (genitive Jūnctīnī); second declension
Second-declension noun, singular only.