Mārs, Mārtis + -ānus.
Mārtiānus (feminine Mārtiāna, neuter Mārtiānum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | Mārtiānus | Mārtiāna | Mārtiānum | Mārtiānī | Mārtiānae | Mārtiāna | |
genitive | Mārtiānī | Mārtiānae | Mārtiānī | Mārtiānōrum | Mārtiānārum | Mārtiānōrum | |
dative | Mārtiānō | Mārtiānae | Mārtiānō | Mārtiānīs | |||
accusative | Mārtiānum | Mārtiānam | Mārtiānum | Mārtiānōs | Mārtiānās | Mārtiāna | |
ablative | Mārtiānō | Mārtiānā | Mārtiānō | Mārtiānīs | |||
vocative | Mārtiāne | Mārtiāna | Mārtiānum | Mārtiānī | Mārtiānae | Mārtiāna |
Mārtiānus m sg (genitive Mārtiānī, feminine Mārtiāna); second declension
Second-declension noun, singular only.
singular | |
---|---|
nominative | Mārtiānus |
genitive | Mārtiānī |
dative | Mārtiānō |
accusative | Mārtiānum |
ablative | Mārtiānō |
vocative | Mārtiāne |