Perfect passive participle of abaliēnō (“alienate; remove”).
abaliēnātus (feminine abaliēnāta, neuter abaliēnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abaliēnātus | abaliēnāta | abaliēnātum | abaliēnātī | abaliēnātae | abaliēnāta | |
genitive | abaliēnātī | abaliēnātae | abaliēnātī | abaliēnātōrum | abaliēnātārum | abaliēnātōrum | |
dative | abaliēnātō | abaliēnātae | abaliēnātō | abaliēnātīs | |||
accusative | abaliēnātum | abaliēnātam | abaliēnātum | abaliēnātōs | abaliēnātās | abaliēnāta | |
ablative | abaliēnātō | abaliēnātā | abaliēnātō | abaliēnātīs | |||
vocative | abaliēnāte | abaliēnāta | abaliēnātum | abaliēnātī | abaliēnātae | abaliēnāta |