From abdō (“to remove, put away”) + -īvus.
abditīvus (feminine abditīva, neuter abditīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abditīvus | abditīva | abditīvum | abditīvī | abditīvae | abditīva | |
genitive | abditīvī | abditīvae | abditīvī | abditīvōrum | abditīvārum | abditīvōrum | |
dative | abditīvō | abditīvae | abditīvō | abditīvīs | |||
accusative | abditīvum | abditīvam | abditīvum | abditīvōs | abditīvās | abditīva | |
ablative | abditīvō | abditīvā | abditīvō | abditīvīs | |||
vocative | abditīve | abditīva | abditīvum | abditīvī | abditīvae | abditīva |