From abdūcō (“lead away”) + -īvus.
abductīvus (feminine abductīva, neuter abductīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abductīvus | abductīva | abductīvum | abductīvī | abductīvae | abductīva | |
genitive | abductīvī | abductīvae | abductīvī | abductīvōrum | abductīvārum | abductīvōrum | |
dative | abductīvō | abductīvae | abductīvō | abductīvīs | |||
accusative | abductīvum | abductīvam | abductīvum | abductīvōs | abductīvās | abductīva | |
ablative | abductīvō | abductīvā | abductīvō | abductīvīs | |||
vocative | abductīve | abductīva | abductīvum | abductīvī | abductīvae | abductīva |