Future active participle of aberrō.
aberrātūrus (feminine aberrātūra, neuter aberrātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | aberrātūrus | aberrātūra | aberrātūrum | aberrātūrī | aberrātūrae | aberrātūra | |
genitive | aberrātūrī | aberrātūrae | aberrātūrī | aberrātūrōrum | aberrātūrārum | aberrātūrōrum | |
dative | aberrātūrō | aberrātūrae | aberrātūrō | aberrātūrīs | |||
accusative | aberrātūrum | aberrātūram | aberrātūrum | aberrātūrōs | aberrātūrās | aberrātūra | |
ablative | aberrātūrō | aberrātūrā | aberrātūrō | aberrātūrīs | |||
vocative | aberrātūre | aberrātūra | aberrātūrum | aberrātūrī | aberrātūrae | aberrātūra |