Perfect passive participle of aberrō.
aberrātus (feminine aberrāta, neuter aberrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | aberrātus | aberrāta | aberrātum | aberrātī | aberrātae | aberrāta | |
genitive | aberrātī | aberrātae | aberrātī | aberrātōrum | aberrātārum | aberrātōrum | |
dative | aberrātō | aberrātae | aberrātō | aberrātīs | |||
accusative | aberrātum | aberrātam | aberrātum | aberrātōs | aberrātās | aberrāta | |
ablative | aberrātō | aberrātā | aberrātō | aberrātīs | |||
vocative | aberrāte | aberrāta | aberrātum | aberrātī | aberrātae | aberrāta |