Present participle of ābītō
ābītēns (genitive ābītentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | ābītēns | ābītentēs | ābītentia | ||
genitive | ābītentis | ābītentium | |||
dative | ābītentī | ābītentibus | |||
accusative | ābītentem | ābītēns | ābītentēs ābītentīs |
ābītentia | |
ablative | ābītente ābītentī1 |
ābītentibus | |||
vocative | ābītēns | ābītentēs | ābītentia |
1When used purely as an adjective.