Future active participle of abjugō.
abjugātūrus (feminine abjugātūra, neuter abjugātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abjugātūrus | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra | |
genitive | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūrī | abjugātūrōrum | abjugātūrārum | abjugātūrōrum | |
dative | abjugātūrō | abjugātūrae | abjugātūrō | abjugātūrīs | |||
accusative | abjugātūrum | abjugātūram | abjugātūrum | abjugātūrōs | abjugātūrās | abjugātūra | |
ablative | abjugātūrō | abjugātūrā | abjugātūrō | abjugātūrīs | |||
vocative | abjugātūre | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra |