Future active participle of abjungō.
abjūnctūrus (feminine abjūnctūra, neuter abjūnctūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abjūnctūrus | abjūnctūra | abjūnctūrum | abjūnctūrī | abjūnctūrae | abjūnctūra | |
genitive | abjūnctūrī | abjūnctūrae | abjūnctūrī | abjūnctūrōrum | abjūnctūrārum | abjūnctūrōrum | |
dative | abjūnctūrō | abjūnctūrae | abjūnctūrō | abjūnctūrīs | |||
accusative | abjūnctūrum | abjūnctūram | abjūnctūrum | abjūnctūrōs | abjūnctūrās | abjūnctūra | |
ablative | abjūnctūrō | abjūnctūrā | abjūnctūrō | abjūnctūrīs | |||
vocative | abjūnctūre | abjūnctūra | abjūnctūrum | abjūnctūrī | abjūnctūrae | abjūnctūra |