Future active participle of abligūriō.
abligūrītūrus (feminine abligūrītūra, neuter abligūrītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abligūrītūrus | abligūrītūra | abligūrītūrum | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūra | |
genitive | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūrī | abligūrītūrōrum | abligūrītūrārum | abligūrītūrōrum | |
dative | abligūrītūrō | abligūrītūrae | abligūrītūrō | abligūrītūrīs | |||
accusative | abligūrītūrum | abligūrītūram | abligūrītūrum | abligūrītūrōs | abligūrītūrās | abligūrītūra | |
ablative | abligūrītūrō | abligūrītūrā | abligūrītūrō | abligūrītūrīs | |||
vocative | abligūrītūre | abligūrītūra | abligūrītūrum | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūra |