Perfect passive participle of abligūriō.
abligūrītus (feminine abligūrīta, neuter abligūrītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abligūrītus | abligūrīta | abligūrītum | abligūrītī | abligūrītae | abligūrīta | |
genitive | abligūrītī | abligūrītae | abligūrītī | abligūrītōrum | abligūrītārum | abligūrītōrum | |
dative | abligūrītō | abligūrītae | abligūrītō | abligūrītīs | |||
accusative | abligūrītum | abligūrītam | abligūrītum | abligūrītōs | abligūrītās | abligūrīta | |
ablative | abligūrītō | abligūrītā | abligūrītō | abligūrītīs | |||
vocative | abligūrīte | abligūrīta | abligūrītum | abligūrītī | abligūrītae | abligūrīta |