Perfect passive participle of abōminor.
abōminātus (feminine abōmināta, neuter abōminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | abōminātus | abōmināta | abōminātum | abōminātī | abōminātae | abōmināta | |
genitive | abōminātī | abōminātae | abōminātī | abōminātōrum | abōminātārum | abōminātōrum | |
dative | abōminātō | abōminātae | abōminātō | abōminātīs | |||
accusative | abōminātum | abōminātam | abōminātum | abōminātōs | abōminātās | abōmināta | |
ablative | abōminātō | abōminātā | abōminātō | abōminātīs | |||
vocative | abōmināte | abōmināta | abōminātum | abōminātī | abōminātae | abōmināta |