absīdātus (feminine absīdāta, neuter absīdātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | absīdātus | absīdāta | absīdātum | absīdātī | absīdātae | absīdāta | |
genitive | absīdātī | absīdātae | absīdātī | absīdātōrum | absīdātārum | absīdātōrum | |
dative | absīdātō | absīdātae | absīdātō | absīdātīs | |||
accusative | absīdātum | absīdātam | absīdātum | absīdātōs | absīdātās | absīdāta | |
ablative | absīdātō | absīdātā | absīdātō | absīdātīs | |||
vocative | absīdāte | absīdāta | absīdātum | absīdātī | absīdātae | absīdāta |
“absīdātus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press