Perfect passive participle of accubitō
accubitātus (feminine accubitāta, neuter accubitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | accubitātus | accubitāta | accubitātum | accubitātī | accubitātae | accubitāta | |
genitive | accubitātī | accubitātae | accubitātī | accubitātōrum | accubitātārum | accubitātōrum | |
dative | accubitātō | accubitātae | accubitātō | accubitātīs | |||
accusative | accubitātum | accubitātam | accubitātum | accubitātōs | accubitātās | accubitāta | |
ablative | accubitātō | accubitātā | accubitātō | accubitātīs | |||
vocative | accubitāte | accubitāta | accubitātum | accubitātī | accubitātae | accubitāta |