From aculeolus.
aculeolātus (feminine aculeolāta, neuter aculeolātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | aculeolātus | aculeolāta | aculeolātum | aculeolātī | aculeolātae | aculeolāta | |
genitive | aculeolātī | aculeolātae | aculeolātī | aculeolātōrum | aculeolātārum | aculeolātōrum | |
dative | aculeolātō | aculeolātae | aculeolātō | aculeolātīs | |||
accusative | aculeolātum | aculeolātam | aculeolātum | aculeolātōs | aculeolātās | aculeolāta | |
ablative | aculeolātō | aculeolātā | aculeolātō | aculeolātīs | |||
vocative | aculeolāte | aculeolāta | aculeolātum | aculeolātī | aculeolātae | aculeolāta |