Future active participle of adfirmō.
adfirmātūrus (feminine adfirmātūra, neuter adfirmātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adfirmātūrus | adfirmātūra | adfirmātūrum | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūra | |
genitive | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūrī | adfirmātūrōrum | adfirmātūrārum | adfirmātūrōrum | |
dative | adfirmātūrō | adfirmātūrae | adfirmātūrō | adfirmātūrīs | |||
accusative | adfirmātūrum | adfirmātūram | adfirmātūrum | adfirmātūrōs | adfirmātūrās | adfirmātūra | |
ablative | adfirmātūrō | adfirmātūrā | adfirmātūrō | adfirmātūrīs | |||
vocative | adfirmātūre | adfirmātūra | adfirmātūrum | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūra |