Future active participle of adhortor.
adhortātūrus (feminine adhortātūra, neuter adhortātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adhortātūrus | adhortātūra | adhortātūrum | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūra | |
genitive | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūrī | adhortātūrōrum | adhortātūrārum | adhortātūrōrum | |
dative | adhortātūrō | adhortātūrae | adhortātūrō | adhortātūrīs | |||
accusative | adhortātūrum | adhortātūram | adhortātūrum | adhortātūrōs | adhortātūrās | adhortātūra | |
ablative | adhortātūrō | adhortātūrā | adhortātūrō | adhortātūrīs | |||
vocative | adhortātūre | adhortātūra | adhortātūrum | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūra |