Perfect participle of adhortor
adhortātus (feminine adhortāta, neuter adhortātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adhortātus | adhortāta | adhortātum | adhortātī | adhortātae | adhortāta | |
genitive | adhortātī | adhortātae | adhortātī | adhortātōrum | adhortātārum | adhortātōrum | |
dative | adhortātō | adhortātae | adhortātō | adhortātīs | |||
accusative | adhortātum | adhortātam | adhortātum | adhortātōs | adhortātās | adhortāta | |
ablative | adhortātō | adhortātā | adhortātō | adhortātīs | |||
vocative | adhortāte | adhortāta | adhortātum | adhortātī | adhortātae | adhortāta |