From adiungō (“to join”) + -īvus.
adjūnctīvus (feminine adjūnctīva, neuter adjūnctīvum); first/second-declension adjective
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adjūnctīvus | adjūnctīva | adjūnctīvum | adjūnctīvī | adjūnctīvae | adjūnctīva | |
genitive | adjūnctīvī | adjūnctīvae | adjūnctīvī | adjūnctīvōrum | adjūnctīvārum | adjūnctīvōrum | |
dative | adjūnctīvō | adjūnctīvae | adjūnctīvō | adjūnctīvīs | |||
accusative | adjūnctīvum | adjūnctīvam | adjūnctīvum | adjūnctīvōs | adjūnctīvās | adjūnctīva | |
ablative | adjūnctīvō | adjūnctīvā | adjūnctīvō | adjūnctīvīs | |||
vocative | adjūnctīve | adjūnctīva | adjūnctīvum | adjūnctīvī | adjūnctīvae | adjūnctīva |