Future active participle of adlēgō (“depute (someone) as an agent; suborn; allege”).
adlēgātūrus (feminine adlēgātūra, neuter adlēgātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adlēgātūrus | adlēgātūra | adlēgātūrum | adlēgātūrī | adlēgātūrae | adlēgātūra | |
genitive | adlēgātūrī | adlēgātūrae | adlēgātūrī | adlēgātūrōrum | adlēgātūrārum | adlēgātūrōrum | |
dative | adlēgātūrō | adlēgātūrae | adlēgātūrō | adlēgātūrīs | |||
accusative | adlēgātūrum | adlēgātūram | adlēgātūrum | adlēgātūrōs | adlēgātūrās | adlēgātūra | |
ablative | adlēgātūrō | adlēgātūrā | adlēgātūrō | adlēgātūrīs | |||
vocative | adlēgātūre | adlēgātūra | adlēgātūrum | adlēgātūrī | adlēgātūrae | adlēgātūra |