Future active participle of adloquor.
adlocūtūrus (feminine adlocūtūra, neuter adlocūtūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adlocūtūrus | adlocūtūra | adlocūtūrum | adlocūtūrī | adlocūtūrae | adlocūtūra | |
genitive | adlocūtūrī | adlocūtūrae | adlocūtūrī | adlocūtūrōrum | adlocūtūrārum | adlocūtūrōrum | |
dative | adlocūtūrō | adlocūtūrae | adlocūtūrō | adlocūtūrīs | |||
accusative | adlocūtūrum | adlocūtūram | adlocūtūrum | adlocūtūrōs | adlocūtūrās | adlocūtūra | |
ablative | adlocūtūrō | adlocūtūrā | adlocūtūrō | adlocūtūrīs | |||
vocative | adlocūtūre | adlocūtūra | adlocūtūrum | adlocūtūrī | adlocūtūrae | adlocūtūra |