Perfect passive participle of adprōnō.
adprōnātus (feminine adprōnāta, neuter adprōnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adprōnātus | adprōnāta | adprōnātum | adprōnātī | adprōnātae | adprōnāta | |
genitive | adprōnātī | adprōnātae | adprōnātī | adprōnātōrum | adprōnātārum | adprōnātōrum | |
dative | adprōnātō | adprōnātae | adprōnātō | adprōnātīs | |||
accusative | adprōnātum | adprōnātam | adprōnātum | adprōnātōs | adprōnātās | adprōnāta | |
ablative | adprōnātō | adprōnātā | adprōnātō | adprōnātīs | |||
vocative | adprōnāte | adprōnāta | adprōnātum | adprōnātī | adprōnātae | adprōnāta |