Perfect passive participle of adsentor.
adsentātus (feminine adsentāta, neuter adsentātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | adsentātus | adsentāta | adsentātum | adsentātī | adsentātae | adsentāta | |
genitive | adsentātī | adsentātae | adsentātī | adsentātōrum | adsentātārum | adsentātōrum | |
dative | adsentātō | adsentātae | adsentātō | adsentātīs | |||
accusative | adsentātum | adsentātam | adsentātum | adsentātōs | adsentātās | adsentāta | |
ablative | adsentātō | adsentātā | adsentātō | adsentātīs | |||
vocative | adsentāte | adsentāta | adsentātum | adsentātī | adsentātae | adsentāta |