Perfect passive participle of afflīctō.
afflīctātus (feminine afflīctāta, neuter afflīctātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | afflīctātus | afflīctāta | afflīctātum | afflīctātī | afflīctātae | afflīctāta | |
genitive | afflīctātī | afflīctātae | afflīctātī | afflīctātōrum | afflīctātārum | afflīctātōrum | |
dative | afflīctātō | afflīctātae | afflīctātō | afflīctātīs | |||
accusative | afflīctātum | afflīctātam | afflīctātum | afflīctātōs | afflīctātās | afflīctāta | |
ablative | afflīctātō | afflīctātā | afflīctātō | afflīctātīs | |||
vocative | afflīctāte | afflīctāta | afflīctātum | afflīctātī | afflīctātae | afflīctāta |