From aizdot (“to lend, to loan (past stem: aizdev-)”) + -ējs (agent noun suffix).
aizdevējs m (1st declension, feminine form: aizdevēja)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | aizdevējs | aizdevēji |
| accusative (akuzatīvs) | aizdevēju | aizdevējus |
| genitive (ģenitīvs) | aizdevēja | aizdevēju |
| dative (datīvs) | aizdevējam | aizdevējiem |
| instrumental (instrumentālis) | aizdevēju | aizdevējiem |
| locative (lokatīvs) | aizdevējā | aizdevējos |
| vocative (vokatīvs) | aizdevēj | aizdevēji |