New Latin; from albus (“white”) + marginatus (“bordered”).
albomarginātus (feminine albomargināta, neuter albomarginātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | albomarginātus | albomargināta | albomarginātum | albomarginātī | albomarginātae | albomargināta | |
genitive | albomarginātī | albomarginātae | albomarginātī | albomarginātōrum | albomarginātārum | albomarginātōrum | |
dative | albomarginātō | albomarginātae | albomarginātō | albomarginātīs | |||
accusative | albomarginātum | albomarginātam | albomarginātum | albomarginātōs | albomarginātās | albomargināta | |
ablative | albomarginātō | albomarginātā | albomarginātō | albomarginātīs | |||
vocative | albomargināte | albomargināta | albomarginātum | albomarginātī | albomarginātae | albomargināta |