Present participle of allīdō
allīdēns (genitive allīdentis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | allīdēns | allīdentēs | allīdentia | ||
genitive | allīdentis | allīdentium | |||
dative | allīdentī | allīdentibus | |||
accusative | allīdentem | allīdēns | allīdentēs allīdentīs |
allīdentia | |
ablative | allīdente allīdentī1 |
allīdentibus | |||
vocative | allīdēns | allīdentēs | allīdentia |
1When used purely as an adjective.