Perfect passive participle of alternō.
alternātus (feminine alternāta, neuter alternātum, adverb alternātim); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | alternātus | alternāta | alternātum | alternātī | alternātae | alternāta | |
genitive | alternātī | alternātae | alternātī | alternātōrum | alternātārum | alternātōrum | |
dative | alternātō | alternātae | alternātō | alternātīs | |||
accusative | alternātum | alternātam | alternātum | alternātōs | alternātās | alternāta | |
ablative | alternātō | alternātā | alternātō | alternātīs | |||
vocative | alternāte | alternāta | alternātum | alternātī | alternātae | alternāta |