alumnātus m (genitive alumnātūs); fourth declension (New Latin)
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | alumnātus | alumnātūs |
genitive | alumnātūs | alumnātuum |
dative | alumnātuī | alumnātibus |
accusative | alumnātum | alumnātūs |
ablative | alumnātū | alumnātibus |
vocative | alumnātus | alumnātūs |
Perfect passive participle of alumnor
alumnātus (feminine alumnāta, neuter alumnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | alumnātus | alumnāta | alumnātum | alumnātī | alumnātae | alumnāta | |
genitive | alumnātī | alumnātae | alumnātī | alumnātōrum | alumnātārum | alumnātōrum | |
dative | alumnātō | alumnātae | alumnātō | alumnātīs | |||
accusative | alumnātum | alumnātam | alumnātum | alumnātōs | alumnātās | alumnāta | |
ablative | alumnātō | alumnātā | alumnātō | alumnātīs | |||
vocative | alumnāte | alumnāta | alumnātum | alumnātī | alumnātae | alumnāta |