Perfect passive participle of āmandō.
āmandātus (feminine āmandāta, neuter āmandātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | āmandātus | āmandāta | āmandātum | āmandātī | āmandātae | āmandāta | |
genitive | āmandātī | āmandātae | āmandātī | āmandātōrum | āmandātārum | āmandātōrum | |
dative | āmandātō | āmandātae | āmandātō | āmandātīs | |||
accusative | āmandātum | āmandātam | āmandātum | āmandātōs | āmandātās | āmandāta | |
ablative | āmandātō | āmandātā | āmandātō | āmandātīs | |||
vocative | āmandāte | āmandāta | āmandātum | āmandātī | āmandātae | āmandāta |