From amita (“paternal aunt”) + -īnus.
amitīnus (feminine amitīna, neuter amitīnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | amitīnus | amitīna | amitīnum | amitīnī | amitīnae | amitīna | |
genitive | amitīnī | amitīnae | amitīnī | amitīnōrum | amitīnārum | amitīnōrum | |
dative | amitīnō | amitīnae | amitīnō | amitīnīs | |||
accusative | amitīnum | amitīnam | amitīnum | amitīnōs | amitīnās | amitīna | |
ablative | amitīnō | amitīnā | amitīnō | amitīnīs | |||
vocative | amitīne | amitīna | amitīnum | amitīnī | amitīnae | amitīna |