From Ancient Greek ἀπολογητικός (apologētikós).
apologēticus (feminine apologētica, neuter apologēticum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | apologēticus | apologētica | apologēticum | apologēticī | apologēticae | apologētica | |
genitive | apologēticī | apologēticae | apologēticī | apologēticōrum | apologēticārum | apologēticōrum | |
dative | apologēticō | apologēticae | apologēticō | apologēticīs | |||
accusative | apologēticum | apologēticam | apologēticum | apologēticōs | apologēticās | apologētica | |
ablative | apologēticō | apologēticā | apologēticō | apologēticīs | |||
vocative | apologētice | apologētica | apologēticum | apologēticī | apologēticae | apologētica |