From appellō (“to address as”) + -īvus.
appellātīvus (feminine appellātīva, neuter appellātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | appellātīvus | appellātīva | appellātīvum | appellātīvī | appellātīvae | appellātīva | |
genitive | appellātīvī | appellātīvae | appellātīvī | appellātīvōrum | appellātīvārum | appellātīvōrum | |
dative | appellātīvō | appellātīvae | appellātīvō | appellātīvīs | |||
accusative | appellātīvum | appellātīvam | appellātīvum | appellātīvōs | appellātīvās | appellātīva | |
ablative | appellātīvō | appellātīvā | appellātīvō | appellātīvīs | |||
vocative | appellātīve | appellātīva | appellātīvum | appellātīvī | appellātīvae | appellātīva |