Future active participle of apprōnō
apprōnātūrus (feminine apprōnātūra, neuter apprōnātūrum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | apprōnātūrus | apprōnātūra | apprōnātūrum | apprōnātūrī | apprōnātūrae | apprōnātūra | |
genitive | apprōnātūrī | apprōnātūrae | apprōnātūrī | apprōnātūrōrum | apprōnātūrārum | apprōnātūrōrum | |
dative | apprōnātūrō | apprōnātūrae | apprōnātūrō | apprōnātūrīs | |||
accusative | apprōnātūrum | apprōnātūram | apprōnātūrum | apprōnātūrōs | apprōnātūrās | apprōnātūra | |
ablative | apprōnātūrō | apprōnātūrā | apprōnātūrō | apprōnātūrīs | |||
vocative | apprōnātūre | apprōnātūra | apprōnātūrum | apprōnātūrī | apprōnātūrae | apprōnātūra |