Perfect passive participle of argūmentō.
argūmentātus (feminine argūmentāta, neuter argūmentātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | argūmentātus | argūmentāta | argūmentātum | argūmentātī | argūmentātae | argūmentāta | |
genitive | argūmentātī | argūmentātae | argūmentātī | argūmentātōrum | argūmentātārum | argūmentātōrum | |
dative | argūmentātō | argūmentātae | argūmentātō | argūmentātīs | |||
accusative | argūmentātum | argūmentātam | argūmentātum | argūmentātōs | argūmentātās | argūmentāta | |
ablative | argūmentātō | argūmentātā | argūmentātō | argūmentātīs | |||
vocative | argūmentāte | argūmentāta | argūmentātum | argūmentātī | argūmentātae | argūmentāta |