Perfect passive participle of arietō.
arietātus (feminine arietāta, neuter arietātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | arietātus | arietāta | arietātum | arietātī | arietātae | arietāta | |
genitive | arietātī | arietātae | arietātī | arietātōrum | arietātārum | arietātōrum | |
dative | arietātō | arietātae | arietātō | arietātīs | |||
accusative | arietātum | arietātam | arietātum | arietātōs | arietātās | arietāta | |
ablative | arietātō | arietātā | arietātō | arietātīs | |||
vocative | arietāte | arietāta | arietātum | arietātī | arietātae | arietāta |