asperatus (plural asperatuses)
Perfect passive participle of asperō.
asperātus (feminine asperāta, neuter asperātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | asperātus | asperāta | asperātum | asperātī | asperātae | asperāta | |
genitive | asperātī | asperātae | asperātī | asperātōrum | asperātārum | asperātōrum | |
dative | asperātō | asperātae | asperātō | asperātīs | |||
accusative | asperātum | asperātam | asperātum | asperātōs | asperātās | asperāta | |
ablative | asperātō | asperātā | asperātō | asperātīs | |||
vocative | asperāte | asperāta | asperātum | asperātī | asperātae | asperāta |