assevērātiō f (genitive assevērātiōnis); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | assevērātiō | assevērātiōnēs |
genitive | assevērātiōnis | assevērātiōnum |
dative | assevērātiōnī | assevērātiōnibus |
accusative | assevērātiōnem | assevērātiōnēs |
ablative | assevērātiōne | assevērātiōnibus |
vocative | assevērātiō | assevērātiōnēs |